ENG

Body-oddy-oddy-oddy: Destabilizing the Surveilling of Queer Bodies explores the nature of how we understand our bodies, the ways in which we “queer” the body, and performative nature of how we explore our identities in mediated space. The work challenges the supremacy of normative human body-to-body contact, by exploring the role that a hybrid human-object-virtual encounter might pose for alternative forms of intimacy and exchange. The use of self-surveillance as a strategy of making and being is critical to our understanding of contemporary bodily experiences in the piece. The lens, the camera, video as both electronic mirror and surveyor, the scanner, generative A.I., and motion capture technology construct the performance of identity—who we are as hybrids and how we exploit our self-awareness and positions. Through the act of making this work, we aim to disrupt the hegemony of stable bodies in search of what might be greater potential. “Breaking” the intentions of the software and hardware specifications, and revealing the tools of its making, we blast open possibility for new rules and new narratives. The future is undoubtedly queer, and it’s one hell of a party.

LV

Filma "Ķe-ķe-ķe-ķermenis: kvīru ķermeņu novērošanas izjaukšana" pievēršas tam, kā mēs izprotam savus ķermeņus, kā mēs ķermenim piemērojam "kvīra" iezīmes un kā performatīvi pētām savu identitāti mediju telpā. Darbā tiek izaicināts normatīvu cilvēku ķermeņu saskasmes pārākums, iedziļinoties, kādu lomu varētu radīt alternatīvās intiminātes formas un apmaiņas hibrīda cilvēka-objekta-virtuālā saskarsmē. Pašnovērošanas kā radīšanas un esības stratēģijas izmantošana ir izšķiroša mūsu izpratnei par mūsdienu ķermeņa pieredzi šajā darbā. Objektīvs, kamera, video kā elektroniskais spogulis un novērotājs, skeneris, ģeneratīvais mākslīgais intelekts un kustību uztveršanas tehnoloģija konstruē identitātes performanci - kas mēs esam kā hibrīdi un kā mēs izmantojam savu pašapziņu un pozīcijas. Veidojot šo darbu, mēs cenšamies izjaukt stabilu ķermeņu hegemoniju, meklējot lielāko potenciālu. “Pārkāpjot” programmatūras un aparatūras specifikāciju nodomus un atklājot tās izgatavošanas rīkus, mēs atveram iespēju jauniem noteikumiem un jauniem naratīviem. Nākotne neapšaubāmi ir dīvaina, un tā būs kārtīga ballīte.