ENG

After the established diagnosis and the initial fear of its development, Ivan Faktor decided to visualize his own state with Parkinson's disease with a mobile phone camera. After 50 years of filmmaking, his passion for art and life is still here. He is filming himself, his wife, the yard, the street, the studio, and above all the light attractions in his house. Faktor records everyday life but disrupts the daily structure by intervening in reality using light attractions or optical obstacles like his own trembling fingers. Through interventions in documentary situations, he creates a surprising inner world of an artist imprisoned in space. Over time, this recording method produced a therapeutic effect for Faktor, and he copes more positively with the progressive disease. He thinks about his film during the day, and shoots at night when everything is quiet, so even the sound we hear reveals the unnaturalness of his movement.

LV

Pēc uzstādītās diagnozes un sākotnējām bailēm par tās attīstību Ivan Faktor nolēma vizualizēt savu Parkinsona slimības stāvokli ar mobilā tālruņa kameru. Pēc 50 gadu ilgas filmēšanas viņa aizraušanās ar mākslu un dzīvi joprojām ir aktuāla. Viņš filmē sevi, savu sievu, pagalmu, ielu, darbnīcu un galvenokārt gaismas atrakcijas savā mājā. I.Faktor fiksē ikdienas dzīvi, bet izjauc ikdienas struktūru, iejaucoties realitātē, izmantojot gaismas atrakcijas vai optiskus šķēršļus, piemēram, savus drebošos pirkstus. Iejaucoties dokumentālās situācijās, viņš rada pārsteidzošu telpā ieslodzīta mākslinieka iekšējo pasauli. Laika gaitā šī ieraksta metode Faktoram radīja terapeitisku efektu, un viņš pozitīvāk tiek galā ar progresējošo slimību. Par savu filmu viņš domā pa dienu un filmē naktī, kad viss ir kluss, tāpēc pat dzirdamā skaņa atklāj viņa kustību nedabiskumu.