ENG

On a windswept hill, in a place still young and devoid of all life, an ancestral house builds itself. The house comes to life and unveils its long life of one hundred and fifty years. Brick by brick and beam by beam, each action, big or small, shows life. Over the years, it leads us to feel the passage of time, the transformations of its surroundings and its vulnerability in the face of the unstoppable frenzy of our urban growth. The house evolves quietly in the heart of a growing and buzzing city that will eventually bring its end.

LV

Uz vientuļa kalna, kur no dzīvības ne miņas un svilpo vējš, pati uzceļas senču māja. Māja atdzīvojas un atklāj savu simt piecdesmit gadu ilgo mūžu. Ķieģelis pie ķieģeļa un sija pie sijas, katra darbība, liela vai maza, parāda tās dzīvību. Gadiem paejot, māja liek mums izjust laika ritējumu, apkārt notiekošās pārmaiņas, bet arī tās ievainojamību pret neapturamo urbanizācijas neprātu. Māja klusi attīstās augošas un rosīgās pilsētas sirdī, kas galu galā pieliks tai beigas.