ENG

In Budapest, an elderly Mother (anonymous) teaches her Hungarian-speaking Daughter (anonymous) the difference between the active and passive tenses in the Mother's mother tongue, Indonesian. However, the examples the Mother uses open a wound about the Mother's hurtful relationship with the country. As their little conversations evolve with her broken Indonesian, the Daughter learns what the Mother has been holding in. A walk through the Danube River, a plan to cook something that night, and making do with what's within reach as their Indonesian sinks away in the liveliness of Budapest and we learn the dark history of Indonesia and what caused one of them to lose their "home".

LV

Budapeštā kāda vecāka māte māca savai ungāru valodā runājošajai meitai, kā mātes dzimtajā, indonēziešu valodā, atšķiras aktīvs un pasīvs laiks. Tomēr piemēri, ko Māte izmanto, atver brūci par viņas sāpīgajām attiecībām ar valsti. Lauztajā indonēziešu valodu sarunai attīstoties, meita uzzina, ko māte ir turējusi noslēpumā. Pastaiga gar Donavas upi, plāns kaut ko pagatavot tajā vakarā un iztikšana ar to, kas ir pa rokai, kad viņu indonēziešu valoda nogrimst Budapeštas rosībā, mēs uzzinām Indonēzijas tumšo vēsturi un to, kas lika vienai no viņām zaudēt “”mājas“.